Enerģētiskā nabadzība

Enerģētiskās nabadzības mazināšana

Pilsētu mēru pakta Eiropā 2030. gada ietvarā, tā parakstītāji blakus pasākumiem, lai mazinātu klimata pārmaiņas un pielāgotos to nenovēršamajai ietekmei, apņemas nodrošināt visiem drošu un ilgtspējīgu enerģiju par pieejamām cenām. Eiropas kontekstā tas nozīmē pasākumus enerģētiskās nabadzības mazināšanai. Mazinot enerģētisko nabadzību, Pakta parakstītāji var uzlabot savu iedzīvotāju dzīves kvalitāti un radīt taisnīgāku un iekļaujošāku sabiedrību.

Kas ir enerģētiskā nabadzība?

Enerģētisko nabadzību var definēt šādi:

nespēja realizēt nepieciešamās spējas, kuru tieši vai netieši izraisa nepietiekama piekļuve uzticamiem un drošiem energopakalpojumiem par pieņemamām cenām, ņemot vērā pieejamās saprātīgās alternatīvās iespējas šo spēju realizēšanai.

R.Day , G.Walker, N.Simcock, Conceptualising energy use and energy poverty using a capabilities framework, Energy Policy 93 (2016)

Praktiski tas nozīmē, ka riska grupu iedzīvotājiem vai nu nav pieejami energopakalpojumi, vai arī šo energopakalpojumu izmantošana mazina to iespēju piekļūt citiem pamatpakalpojumiem. Enerģētiskajai nabadzībai var būt smaga ietekme uz veselību, labklājību, sociālo iekļaušanu un dzīves kvalitāti. Mājsaimniecības, kuras tā ietekmē, saskaras ar neatbilstošiem nepieciešamo energopakalpojumu līmeņiem, piemēram, attiecībā uz apgaismojumu, siltumapgādi/aukstumapgādi, ierīču izmantošanu, transportu, kā arī daudzās citās jomās. Šī iemesla dēļ enerģētiskā nabadzība ir jāņem vērā daudzās politikas sfērās – ieskaitot sociālo, ekonomisko un, protams, klimata un vides politiku.

Enerģētiskās nabadzības problēma Eiropā

Enerģētiskā nabadzība ir sarežģīts jautājums, un novērtēt gan pašreizējo enerģētiskās nabadzības līmeni Eiropas pašvaldībās, gan tās ietekmi uz iedzīvotāju dzīvi, nav viegli uzdevumi. Tiek lēsts, ka 1 no 10 iedzīvotājiem skar enerģētiskā nabadzība. Skaitļi rāda, ka Eiropā:

57 miljoni cilvēku nevar uzturēt savu mājokli siltu ziemas laikā [1]

104 miljoni cilvēku nevar uzturēt savu mājokli ērtu vasaras laikā [1]

52 miljoni cilvēku kavē savu enerģijas rēķinu apmaksu [1]

10 miljoniem cilvēku ir jāiet ar kājām vairāk nekā 30 minūtes, lai nokļūtu līdz sabiedriskajam transportam [2]

[1] https://www.energypoverty.eu/  [2] http://www.docutren.com/pdf/boletin/[IIIA%201440].pdf

Informētība par enerģētisko nabadzību Eiropā palielinās, un vairākas ES institūcijas ir to identificējušas kā politikas prioritāti, jo sevišķi ar Eiropas Komisijas tiesību aktu paketi 'Tīru enerģiju ikvienam Eiropā'. Atbilstoši Eiropas Komisijas centieniem risināt enerģētiskās nabadzības problēmu visās ES valstīs, 2018. gadā tika izveidots ES Enerģētiskās nabadzības novērošanas centrs (EPOV). Tā uzdevums ir uzlabot enerģētiskās nabadzības mērīšanu, novērošanu un dalīšanos ar zināšanām un labāko praksi. Plašāka informācija par EPOV ir atrodama šeit.

Eiropas Pilsētu mēru pakts un EPOV apvieno spēkus, lai risinātu enerģētiskās nabadzības problēmu. Šīs divas Eiropas Komisijas finansētās iniciatīvas atbalstīs vietējas un reģionālas pārvaldes iestādes visā Eiropā enerģētiskās nabadzības mazināšanā, daloties ar zināšanām un resursiem, lai uzlabotu vietējās spējas.

Plašāka informācija ir atrodama mūsu Brošūrā par enerģētisko nabadzību